Vientuļnieks
Tu un es varam pasauli gabaliņos saskaldīt
Viens stūris tev, viens man, viens viņam, viens visiem, viens tāpat
Maz, pārāk maz, man vienmēr liekas, ka citiem tiek pārāk daudz
Nāc, tuvāk nāc, lai varu tavus metrus paņemt sev
Kliedz tuksnesī kāds vientuļnieks
Viņš kilometru īpašnieks
Es varbūt esmu savādnieks
Bet viņš, pēc visa spriežot, pašnāvnieks
Balta piena lauks un vidū es līdz ausīm klusumā
Nav, neviena nav, tik postošs baltums, kas tevī iemājo
Kliedz tuksnesī kāds vientuļnieks
Viņš kilometru īpašnieks
Es varbūt esmu savādnieks
Bet viņš, pēc visa spriežot, pašnāvnieks
Krīt, viņi krīt, tie viens pie otra, kliedzot ceļos krīt
Lūdz, viņi lūdz, kā apsēstie viens otru atpakaļ
Kliedz tuksnesī kāds vientuļnieks
Viņš kilometru īpašnieks
Es varbūt esmu savādnieks
Bet viņš, pēc visa spriežot, pašnāvnieks