Tik zeltā un samtā
Mārtiņš Freimanis
Tik zeltā un samtā
Un galma dāmas vienaldzīgā mierā
Bet tavā prātā tavs donžuāns
Ir tavs pašapmāns
Pie tavām kājām pērles kā sniegs
Bet tev ar to vien nepietiek
Tu esi kā dārzs, bet es dārznieka sirds
Madam, jūsu prātā nav nekā dēļ kā mirt
Tu nenojaut, tu nezini kā
Ir jāzin', ir jāredz, es neesmu vainīgs
Jo tev bail no laimes
Pēc kariem, pēc lietiem tavā karaļvalstī
Nav neviena dzīvā
Un atkal kāds dodas uz divkauju brīvs
Un atkal kāds pārmet, kāds miris, kāds dzīvs
Tu esi kā dārzs, bet es dārznieka sirds
Madam, jūsu prātā nav nekā dēļ kā mirt
Tu nenojaut, tu nezini kā