Mēs degam
Pilns debess jums baltiem smiekliem
Bet bez mums
Un kā būtu tad, ja nepajautā
Un kā būtu tad, ja saprastos
Tā vienkāršāk, varbūt patiesāk
Un tālāk labāk nezināt un kur
Kur jābūt tad, kad apmaldīsies
Un kam gan tas rūp
Un smejies man līdz, jo tikai vienreiz aust rīts
Pilns baiļu un tik īsts
Un skrienam tam līdz, jo tikai vienreiz var skriet
Tā pa īstam pirms saule riet
Tur tālāk kāds ir, kāds pirms mums jau to zin
Un redzi pa labi no mums
Tik balts nogurums un blakus kāds mirst
Jo dzīvot ir nezināt
Kā būtu savādāk, labāk nejautāt, ejam tālāk un lai
Lai ar mēs degam baltām liesmām
Bez spēka mēs tomēr vēl ejam
Un smejies man līdz, jo tikai vienreiz aust rīts
Pilns baiļu un tik īsts
Un skrienam tam līdz, jo tikai vienreiz var skriet
Tā pa īstam pirms saule riet
Ar baltām, ar liesmām pa īstam mēs degam