1000000 it nekā
Mārtiņš Freimanis
Cik debešķīgi atļauties
Ir noslēpt šaubas pagultē
Un kad rīts mūs tādus atradīs
Vai kāds to sapratīs
Vai kāds mūs atpazīs
Vai kāds ko pārmetīs
Man pieder miljons it nekā
Un divas mājas Floridā
Es esmu zvaigzne kaut kur Arktikā
Kad esam divatā
Kad esam divatā
Ar tevi pasakā
Un miljons it nekā
Un nav ko raudāt ja pēc tam
Viss šķiet tik gludi izplānots
Jo zemeslode vēl arvien mūs nes
Ap sauli divatā lūk tā
Ap sauli divatā lūk tā
Ar tevi pasakā
Un miljons it nekā
Varbūt es šodien kļūdīšos
Un mīlestībā atzīšos
Bet man joprojām paliek kabatā
Mans miljons it nekā
Ar tevi divatā
Mums miljons it nekā
Es ticu pasakām
Mums pieder it nekas
No miljons pasakām