Uz ziemeļkrastu
Uzjāja svētnieks aukstajā kalnā
Raudzījās ilgi nakts debesis melnās
To tam teic zīmes zvaigznāju lokā
Laiks labs iet jūrā ar zobenu rokā
Cēlās tad Reiķis, dāņus kas kāvis
Jūrpils kunigs un Meinis tā brālis
Liek karakungi smagas laivas tēst
Zeltu un sudrabu būs mājās tām vest
Ies viņiem līdz katram tūkstotis vīru
Rūdīti kaujās baisās un sīvās
Kā malku cērtot cilā tie āvas
Katrs jau dučiem naidnieku kāvis
Pelēkā rītā viņi pacēla buras
Kamēr vēl ceļavējš stiprs turas
Tur tālu jūrā, kur svešas zemes
Kur zelts, kur sudrabs
Tur mūsu laivas aiznes
Ai, Vēja māt …
Kas mūs tur gaidīs, ko liktens dos
Vai karalaime, slava un gods
Kas mūs tur gaidīs, ko liktens dos
Vai ļauna diena, nāve un posts
Nes mūs uz priekšu, uz Ziemeļu malu
Atpakaļ ceļa vairāk mums nava
Lai jūra šņāc, lai plosās vētra
Milzu bangas laivas lai mētā
Bailes zem kājām mēs smiedamies minam
Briesmas un nāve mūs neskumdina
Vējš mūsu tēvs, māte mums jūra
Vienots liktens mūs kopā tura
Tur tālu jūrā, kur svešas zemes
Kur zelts, kur sudrabs
Tur mūsu laivas aiznes
Ai, Vēja māt …