Gājējs

Iet pelēks vīrs pa ielu prom
Tas iet un neskatās uz mums
It kā tīšām, it kā zaigojot
Tas pārvēršas par neredzamu

Bet pelēkas krāsas vairāk nav
Ir tikai tukšums zaigojošs
Kas tevi kaitina kā zēns
Bet aiziet projām negribas
Gribas sagaidīt kaut ko vēl –
Kaut ko, kas nomierinātu

Kā sāpes, kā tīšām raidīts smīns
Parādās uz ielas atkal vīrs
Un kā svecēm beigās nodziestot
Vīrs pazūd, mūs kaitinot

Bet pelēkas krāsas vairāk nav
Ir tikai tukšums zaigojošs
Kas tevi kaitina kā zēns
Bet aiziet projām negribas
Gribas sagaidīt kaut ko vēl –
Kaut ko, kas nomierinātu

Un stāv uz ielas tukšums kluss
Tas žēli raugās acīs mums
It kā nebūtu vairs it nekā
Bailēs gribas skaļi iekliegties

Bet lietus lāses atsitas
Kā dvēsele pret tukšumu
Un iedzen sirdī žēlumu
Kā gribas sagaidīt kaut ko
Un nenozaudēt tukšumu
Lai zinātu, vai viņš vēl ir!

Bet pеlēkas krāsas vairāk nav
Ir tikai tukšums zaigojošs
Kas tevi kaitina kā zēns
Bet aiziet projām nеgribas
Gribas sagaidīt kaut ko vēl –
Kaut ko, kas nomierinātu

Nomierinātu