Manos Apavos
[intro: Eliots]
Puika...(karoch davaj)
Čau, Juri!
Divi Juri uz treka
[1. pants: Eliots]
Man prasa: ''Kāpēc tu tā spīdzini sevi?''
Es neko nevaru darīt, tas ir Sīzifa ceļš
Manas vīzijas tev liksies šķības un meli
Ir daudzas lietas, kuras man ir mīļas, bet, bļaģ
Tieši tās lietas bieži liek man ciest
Bieži tā liekas, ka man iet pa priekšu
Kaut kāds fantoms ar kļušku un viņš liec man spieķus
Pirms vēl sasmērējies esmu, viņi spriež man tiesu
Bailes un paranojas, kuras spiež man iekšas
Uzdzen nelabumu naktīs un miegu pa dienu
Tās nav bailes no jums, tās nav bailes no tumsas
Tās nav bailes no nāves, bet, ka laimes nav tur
Kur es cenšos to meklēt, jo manī tā nav
Un, ja manīs tā nav, tātad ar manīm ir cauri
Tās nebūs nekur, lai kā es arī to sauktu
Bet tas ir apburtais loks, es darīju tik daudz
Lai izrāptos no bedres, un tad atjēdzos citā
Vēl dziļākā kā iepriekš, un atslēdzās mirāža
Jo vairāk meklē izejas, jo dziļāk labirintā
Šitai dziesmā vairs nav jēgas lasīt starp rindām
Es gāju tālu, pārvarēju visus savus kompleksus
Strādāju ar sevi, lai pats sev liktos konfekte
Radot skarbus celiņus, liku darbu sevī
Pēc tam es sāku pamanīt to šarmu sevī
Kas aizķer jūsu skatienus, kad es rīmēju uz scēnas
Un liek sarunbiedram nervozēt, kad pīpēju pie tējas
Sniedz sievietēm sajūtu, ka šī mīlējas ar zvēru
Blings ir manī, neesmu no tiem, kas zīmējas ar ķēdi
Skatījos no augšas uz tiem, kam nav smadzeņu
Es tagad viņus apskaužu, vērodams no pazemes
Es pārāk daudz domāju, tas visu lieki sarežģī
Ja es būtu kā tie boti, mana dzīve būtu paradīze
[Piedz.: Pionieris]
Es nenoliegšu, šo dzīvoju
Diez vai manā vietā vēlētos būt tu
Man ir kaudzēm problēmu
Saki ko tu manā vietā darītu? (Nu?)
Es nenoliegšu, šo dzīvoju
Diez vai manā vietā vēlētos būt tu
Man ir kaudzēm problēmu
Saki ko tu manā vietā darītu? (Tu)
[2. pants: Eliots]
Tas pats rokturis, un tās pašas durvis
Tas pats spogulis, un tas pats purns
Atkal jau noguris, jo tas pats murgs
Viņu vajā viņa sapņos, neļauj atslābt tur
Es biju raupjš kā cilvēks, kurš dzīlēs ir jūtīgs
Es gribēju tikai labi likt uz bītiem tās cūcības
Spīdēt kā spuldzītes un rīmēt kā Kool G
Iegūt ļaužu cieņu, kas man dzīvē bij' trūcīga
Vākt vairāk heiterus, drāzt skaistās meitenes
Dzīvot traku dzīvi, tikpat krāčainu kā Frasier
Būt fāters oponentam, tāpat kā Dārts Veiders
Simti rīmju no dzīlēm, kuri šļācās kā geizeris
Es noķēru to sapņus, bet kamēr es ķēru
Es kļuvu atkarīgs no tā, kas man paņēma spēku
Kas nogalēja iedvesmu un izslauca man pautus
Es gribēju rakstīt, bet pildspalvas bija sausa
Istaba bija auksta un smadzenēs bij' tukšums
Krūtīs dega liesmas un dvēselē bij' pušums
Kritis enģelis, Tas Kungs man sita pliķus un pendeles
Es lāpu savus spārnus, rakstot ritmus un penteres
Ja spētu kādreiz atrast kādu cilvēcisku būtni
Kas spētu visu saprast, kā es filmēju visu un jūtu
Tad es spētu būt laimīgs, bet es mēdzu būt bailīgs
Vai pēc visa tā manas rētas vēl aizdzīs?
Tas, ko vēlies visvairāk, tevi biedē visvairāk
Visvairāk liek ciest, kad tas neder tev vairāk
Bet tomēr es gaidu, kad kaut kas iedegsies manī
Lai pat skaidrā sāktu uzvesties kā piemeties galīgi
Lai mana limonāde vēnās tad pārvēršās par boršču
Lai saprāts no birojkrēsla pārsēžās uz porsche
Vecais es ir miris, un jaunais es vēl nav dzimis
Jo nekas nedeg labāk nekā gadiem krāts savs cinisms
[Piedz.: Pionieris]
Es nenoliegšu, šo dzīvoju
Diez vai manā vietā vēlētos būt tu
Man ir kaudzēm problēmu
Saki ko tu manā vietā darītu? (Nu?)
Es nenoliegšu, šo dzīvoju
Diez vai manā vietā vēlētos būt tu
Man ir kaudzēm problēmu
Saki ko tu manā vietā darītu? (Tu)