Smarža
Gints Sola, Ainars Mielavs
Es redzu visu, bet neko
Lai apzināti apstātos
Uz brīdi pirmo, pēdējo
No īstenības sargāto
Es ņemu visu, bet par maz
Lai emociju kabatās
Vairs rokas nevar iedabūt
Kad gadskaitļiem ir jāpazūd
Uz smaržu var paļauties
Un neaizelsties
Un uzvarot atļauties
Padoties
Es
Stāvu mirkli, bet par daudz
Lai simbolus nav jāsajauc
Ar virtuālām vērtībām
Un netaisnīgām atvadām
Es turu sevi, bet nekā -
Kam paredzēts, tam jālēkā
Un ir vienalga, kā to sauc
Pat tad, ja tās nemaz vairs nav
Uz smaržu var paļauties
Un neaizelsties
Un uzvarot atļauties
Padoties